Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra izrāde „Jūtu tektonika” ir stāsts par mīlestību. Franču dramaturga Ērika Emanuela Šmita lugas darbība noris mūsdienu Parīzē – izsmalcinātajā mūžīgās mīlestības pilsētā, un izrādās, ka pat tur noticēt mīlestībai nav viegli.
Kad mīlestība tiek pārbaudīta, aiz lepnuma likta uz spēles, dzīve gribot negribot mainās. Vai cilvēka spēkos ir apturēt stihiju?
– Jūtu tektonika.
– Kas?
– Jūtas pārvietojas kā Zemes garoza. Kad tā sakustas, rodas berze, viesuļvētras, vulkānu izvirdumi, cunami, zemestrīces. –
Tieši tas notika ar mums.
Kā sākās Diānas un Rišāra stāsts?
Varbūt tā. Parīze. Pirms pāris gadiem. Vakars. Rišārs un Diāna, pagaidām tikai draugi, dodas uz baletu. Protams, izvēle ir Ādolfa Šarla Adāna balets „Žizele”. Tā ir franču, jā, arī pasaules klasika jau pusotru gadsimtu.
Viņi mīl nemainīgas vērtības, īpaši Diāna. Šo stāstu par mīlestību un nodevību, nāvi un sirdssāpēm, meliem un atriebību viņi pirmo reizi skatās kopā. Nakts. Restorāns.
Rišārs ir neatlaidīgs.
Varbūt tomēr vairāk nekā draugi? …Labi! (Beidzot!) Žizeles stāsta iedvesmoti, abi vienojas tikai par vienu nosacījumu – mēs viens otram vienmēr teiksim visu. * izrādes skanisko ietvaru veido Ādolfa Šarla Adāna baleta „Žizele” mūzika un tās mūsdienu komponistu interpretācija.
Latvijas amatierteātru iestudējumu skates finālā 2023. gada izrādes titulu iegust Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra izrāde “Jūtu tektonika”. Sveicam un lepojamies!
2024. gada maija izskaņā Latvijas amatierteātru iestudējumu skates finālā 2023. gada izrādes titulu ieguva Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra izrāde “Jūtu tektonika”. Savukārt Ā. Alunāna teātra aktieris Roberts Avots saņēma gada aktiera titulu par lomām izrādēs “Jūtu tektonika” un “Cenzūra”.
Vienlaikus vairāki Alunāna teātra aktieri ieguva gada aktieru titulus par otrā plāna lomām. Zane Vītoliņa un Viktorija Laura Vītola – gada aktrises otrā plāna lomās par lomām izrādē “Jūtu tektonika”.
“Mums ir ārkārtīgi liels gandarījums par saņemto atzinību, jo fināla skatē izrādes vērtēja cita žūrija, tomēr tās vērtējums mūsu izrādei palika nemainīgi augsts. Prieks arī par gada aktiera titulu ieguvušajiem aktieriem un viņu lielisko spēli. Vienlaikus vēlos izteikt pateicību izrādes režisorei Aijai Treijai un scenogrāfam Kārlim Freibergam, jo, pateicoties viņu lieliskajam kopdarbam, mūsu teātris var lepoties ar augstsvērtīgu izrādi,” atzīst Ādolfa Alunāna teātra vadītāja Dace Vilne.
Amatierteātru sniegumu finālā vērtēja žūrijas komisija: teātra kritiķis Atis Rozentāls, aktrise, režisore Liena Šmukste, kustību teātra aktieris, animators Dzintars Krūmiņš, kinorežisore Māra Liniņa un Latvijas Leļļu teātra aktrise Rūta Dišlere.
Oficiālā informācija šeit
MAZMEITA. Un viņš pēc tam nekad vairs neatgriezās Jelgavā?
ANNA. Nekad. Tas bija savāds vīrs. Liels dēkainis. Bet lielums izpērk daudz. Viņš ieguva un pameta bagātības tik viegli kā bērns, kas rotaļājas ar akmentiņiem. Un tas bija viņa prieks. Viņam nebija miera. Nebija dzimtenes, nebija draugu, sievas un savējo. Viņš apreibinājās ar savām dēkām, kā dažs apreibinās ar vīnu. Gadījās arī, ka viņš nejauši ieskrambāja kādu sirdi. Bet tas nebija ļauni domāts. Neviens viņa neizprata. Vīrieši viņu ienīda, bet sievietes mīlēja. Šim mētelim reiz piedēvēja burvju spēku, bet es zinu, tā bija tikai valkātāja drosme un nebēdība. Un tomēr, kad es šo mēteli pirmo reizi apliku ap pleciem, mana dzīve pēkšņi pārvērtās kā uz burvju mājienu. Jau drīzi vien visā Kurzemē, visā Baltijā daudzināja Annu un viņas lepno “Zelta lauvu”. Un, kamēr, šis mētelis atrodas manā mājā, man vienmēr ir klājies labi. Bieži, kad es vakaros šeit sēžu, man liekas, ārā, rudens vējā nošķind sešjūga pakavi, nozviedzas saskrietie zirgi, durvis plaši atsprāgst, un viņš iedrāžas – šinī mētelī ietinies, straujš kā viesulis. Sarāj sulaiņus, nosviež cimdus, nostājas pie uguns un raugās liesmās ar savādu smaidu kā valdnieks, kas uzjautrinādamies pārģērbies par nabaga ceļinieku.
