Šodien mēs – teātris – esam mirklī, kurā pēdējo reizi bijām pirms pusgadsimta.
Gadu desmitus teātra virsvadības, režijas un administratīvo darbu uz saviem pleciem nesa A. Matisons, kurš to darīja pēc labākās sirdsapziņas, vienmēr turot Ā. Alunāna Jelgavas teātri pirmajā vietā.
Arvīds pašaizliedzīgi darīja lielu un cildenu darbu, bet dzīve ir dzīve, un Arvīds, mūžībā aizejot, diemžēl precīzas norādes, kā to visu turpināt… īsti neatstāja.
Ir jauns laikmets, jaunas iespējas, un teātrim ir jāmainās tām līdzi.
Zinām skaidri, ko mākam vislabāk – spēlēt teātri. Labu teātri.
Klasisku vai modernu, dziļu vai vieglu. To protam un sanāk.
Mēs, aktieri, par to neprasām algu. Teātris ir mūsu vaļasprieks, mūsu atkarība, mūsu azarts. Tomēr vēlamies, lai mūsu režisori, scenogrāfi, mākslinieciskais un tehniskais personāls dara savu darbu ar prieku un nezina badu.
Mēs skatāmies nākotnē, bet neaizmirstam cienīt savas tradīcijas – gan svētku, gan piemiņas dienas. Talantam nav vecuma un bez izaugsmes nav progresa, tāpēc vēlamies uzsākt darbus pie bērnu un jauniešu teātra studijas atjaunošanas.
Tāpat kā Ā. Alunāns par savu dzimto pilsētu sauca Jelgavu, esam pateicīgi un lepni, ka par savu izrāžu kalvi varam saukt tieši Jelgavas kultūras nama skatuvi un mēģinājumu telpas.
Jā, apzināmies – mēs neesam vienkāršs kolektīvs, esam vecākais Jelgavas teātris, un mūsu vēsture kā pilsētas teātrim ir dziļa un darba standarti augsti – tas viss uzliek mums lielu atbildības sajūtu par to, ko darām un radām. Šādu attieksmi arī sagaidām no katra, kurš kaut nedaudz palīdz un iesaistās radošajos procesos, kur top brīnums, ko saucam par teātri.
Kā vienmēr esam gatavi ar savu darbu iesaistīties pilsētas lielāko notikumu norisē. Esam atvērts kolektīvs, nebaidāmies no izaicinājumiem, nebaidāmies pierādīt savas prasmes skatēs, projektos un citos ne vienmēr saprātīgos eksperimentos, jo zinām, ko mākam…un mākam… jā, spēlēt labu teātri.
Mūsu aktīvajā un skatītāju atzinību jau guvušajā repertuārā ir daudzpusīga izrāžu palete, kas apmierinās visu paaudžu teātra mākslas cienītājus:
- Kazanovas mētelis (Anšlavs Eglītis),
- Figaro kāzas (Pjērs Bomaršē),
- Šneiderienes (Ādolfs Alunāns),
- Grenholma metode (Žordi Galserāns),
- Pidžama sešiem (Marks Kamoleti),
- Tikai bez skandāla (Rejs Kūnijs),
- Mazā raganiņa (pēc Otfrīda Preislera darba motīviem),
- Sniegbaltīte un septiņi rūķīši (pēc Brāļu Grimmu pasakas motīviem),
- Skroderdienas Silmačos (Rūdolfs Blaumanis),
- Pelnrušķīte (Tamāra Gabbe).
Par spīti visām globālajām likstām, darbs pie jauniem iestudējumiem neapstājas, un jaunajā sezonā esam gatavi skatītājiem rādīt četrus jaunus darbus.
Ar nepacietību gaidām to vieglo skaņas kokteili, ko rada pieklusinātās čalas, nospriegotās troses un klusā elektromotora dūkoņa – tas ir mirklis, kad atveras tumši zilais skatuves priekškars un … sākas teātris.
